Kursu Darbs kursi@progmeistars.lv

#33 2011. gada 15. augusts ® Pulkveža Brieža 6-1, tel. 26428902, 67336035, www.progmeistars.lv

Iepazīstinošās nodarbības programmēšanā.

Pavasarī ar lieliem panākumiem norisinājās bezmaksas iepazīšanās nodarbības programmēšanā. Tādu ciklu kursi taisās turpināt septembra sākumā, bet varbūt jau augustā. Vienkārši sekojiet līdzi reklāmai mūsu mājas lapā. Uz tādām nodarbībām vienmēr notiek iepriekšēja pierakstīšanās. Tiek aicināti skolēni (kursanti un nekursanti), kuri nav mācījušies programmēšanas nodaļās. Šādas nodarbības mēs varam sarīkot arī jūsu skolā. Tādēļ ieteicams griezties pie kursu administrācijas. Tel. 67336035, 26428902.

Iestāšanās kursos.

Pirmajiem semestriem atlaide 20%!

 Bez pārrunām pieņemam skolēnus, sākot ar 5. klasi lietišķā nodaļā. 
 Bez pārrunām uz programmēšanas sākumnodaļā un programmēšanas pamatnodaļā tiek pieņemti olimpiāžu laureāti un skolēni ar labām sekmēm matemātikā. Iestājoties ir jāuzrāda administrācijai diploms vai liecība. 
 Bez pārrunām uz sākumnodaļu un pamatnodaļi tiek pieņemti citu nodaļu kursanti, kuri ir ieguvuši pasniedzēju rekomendācijas. 
 Pārējie skolēni tiek pieņemti pēc pārrunu rezultātiem. Tiem, kuri vēlas iziet pārrunas, ir jāsarunā ar administrāciju par pārrunu laiku. Tel. 67336035,  26428902.
 Atgādinām, ka rudenī uzņemšana ilgs līdz 10. septembrim. 

Zelts no Taizemes.

Ar teicamiem panākumiem Latvijas izlasei noslēgusies Vispasaules skolēnu informātikas olimpiāde IOI'2011, kas no 22.-29.jūlijam notika Taizemes pilsētā Pataijā. Pēc deviņu gadu pārtraukuma Latvijai ZELTA MEDAĻU izcīnīja kursu “Progmeistars” absolvents un pasniedzējs, Rīgas 71.vidusskolas absolvents Eduards Kaļiņičenko. Eduards ir pirmais Latvijas skolēns, kurš ir izcīnījis četras Vispasaules sacensību medaļas (iepriekš bronzas un divas sudraba medaļas). Sīkāka informācija tiks nopublicēta nākamajā numurā.

Azarts un prieks.

Kāpēc mēs toreiz Jūliju Vinokurovu (tagad viņas uzvārds ir Ludviga) - skolnieci "iemetām" jaunā lietā - uz “sīkajiem”? Tāpēc ka viņa ir sakarīga, strādīga, uzticama? Neapšaubāmi. Vēl mums patīk, kad cilvēks attiecas pret savu darbu tā, kā Jūlija noformulēja šajā intervijā. Kā? Izlasiet virsrakstu vēlreiz.

Kāpēc Jūs iestājieties mūsu kursos kursiem? Kādā klasē?

Par iespēju mācīties šajos kursos man pastāstīja mana mamma, kas to bija pirms tam dzirdējusi pa radio. (Mamma, Tatjana Vinokurova, zināms Rīgā matemātikas pasniedzējs. Red.). Tas bija kad es sāku mācīties 9. klasē, 1996. gada rudenī. Toreiz kursi vēl saucās Fortek un atradās citās telpās (precīzāk, Dzirnavu ielā.Red.). Atceros, ka uz iestājpārbaudījumiem gājām kopā ar draudzeni, bet viņai diemžēl neizdevās tos nokārtot. (Tajos laikos, kad skolnieku bija ievērojami vairāk, tika veiktas testēšanas. Pašlaik tiem, kas grib studēt programmēšanu, bet atzīmes matemātikā mazāk par 7, mēs pavadām sarunu. Red.).

Vai Jums patika pasniegt kursos? No kāda klase Jūs sākāt strādāt pie mums?

Kad biju kursos pabeigusi jau 7 semestrus, man piedāvāja vadīt nodarbības programmēšanas sākumnodaļas grupās (6.-8. klases, red.). Pati toreiz vēl mācījos 11. klasē, kursos strādāju darba dienu pēcpusdienās, pēc skolas un tas man ļoti patika. Pirmkārt, kursos ir ļoti draudzīgs kolektīvs, cilvēki no kuriem var tiešām daudz ko mācīties. Otrkārt, tas ir liels gandarījums redzēt, ka bērniem patiesi interesē apgūstamā viela, patīk uzzināt ko jaunu un ir prieks par veiksmīgi atrisinātu uzdevumu. Un protams, darbs dod iespēju justies patstāvīgākai. Uzstāšanās prasmes, ko ieguvu vadot nodarbības, ļoti noder turpmākajā dzīvē – gan universitātē uzstājoties ar prezentācijām, aizstāvot bakalaura un maģistra darbu, gan arī darbā – sarunās ar klientiem, veicot lietotāju apmācību.

Jūsu iemīļotie mācību priekšmeti skolā.

Skolā mani mīļākie mācību priekšmeti bija matemātika un informātika. Tas, kā arī mācības un darbs datorkursos, bija noteicošais faktors profesijas izvēlē. Vēl man patika fizika un angļu valoda, kas šobrīd ļoti noder

darbā. Diemžēl nepievērsu pietiekami lielu uzmanību vācu valodai, kura man tagad arī ir nepieciešama gan darbā, gan ikdienas dzīvē. Tāpēc nākas apgūt papildus.

Kā Jūs izvēlējāties augstskolu?

Pēc skolas zināju, ka vēlos mācīties datorzinības, Rīgā, budžeta grupā. Faktiski izvēle bija tikai starp Latvijas Universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti. Tā kā vairāki draugi un kolēģi jau mācījās Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Datorzinību nodaļā, nolēmu arī iet tur. Šinī augstskolā mācījos 6 gadus, ieguvu bakalaura un maģistra grādu. Pirms vairākiem gadiem sapratu, ka darba specifikas dēļ ir nepieciešams apgūt arī grāmatvedību un uzņēmumu vadības pamatus, lai varētu veiksmīgāk saprasties ar biznesa pārstāvjiem, saprast viņu ikdienas vajadzības un varētu piedāvāt pēc iespējas veiksmīgāku risinājumu šo vajadzību apmierināšanai izmantojot uzņēmumu vadības sistēmu. Lai varētu apgūt nepieciešamo vielu nolēmu iestāties RTU Rīgas Biznesa skolā, kas piedāvā starptautiski atzītu maģistra programmu Master of Business Administration (MBA), kurā visas mācības notiek angļu valodā. Šo skolu gan diemžēl nācās pamest sakarā ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs. Taču MBA programmas ir pieejamas daudzās universitātēs visā pasaulē, tāpēc neatmetu cerību kādreiz tomēr iegūt otru maģistra grādu.

Jūsu padomes skolēniem, kursantiem, studentiem.

Skolēniem – atcerēties, ka skolā tiek ielikts pamats visai turpmākajai dzīvei un tam ir jāpieiet tiešām nopietni, bet tajā pašā laikā noteikti vajag izbaudīt bērnības bezrūpību pēc iespējas ilgāk.

Kursantiem – kursi ir vieta, kur katrs priekš sevis var gūt ļoti daudz, gan zināšanas, gan pieredzi, gan draugus, gan kontaktus, kas palīdzēs turpmākajās darba gaitās. Bet tas viss notiks tad, ja cilvēks pats būs ieinteresēts un gribēs lai tā notiek.

Studentiem – noteikti nepaļauties tikai uz zināšanām, ko var apgūt augstskolā. Sākot jau ar 2. kursu noteikti vajag sameklēt kādu vietu, kur būtu iespējams praktiski strādāt atbilstoši izvēlētajai profesijai, bet atveltot arī pietiekamu laiku studijām. Tas dos pieredzi un ļaus citām acīm paskatīties uz augstskolā apgūstamo vielu, palīdzēs nodibināt kontaktus un parādot sevi no labās puses ievērojami atvieglos darba meklēšanu pēc universitātes pabeigšanas. Parasti darba devēji ar lielām aizdomām skatās uz cilvēkiem, kas ir ieguvuši bakalaura vai pat maģistra grādu, bet vēl nekad nav strādājuši savā profesijā.

Zināšanas un iemaņas, kas ir saņemtas kursos palīdzēja Jums mācīties, vai noderēja tagad?

Jā, iegūtās zināšanas ļoti noderēja gan universitātē, gan ikdienas darbā tagad. Prasme programmēt, zināšanas par datu struktūrām un algoritmiem, datu bāzēm, kā un kas ir pats svarīgākais – spēja to visu izmantot lai veidotu risinājumus, kas palīdz cilvēkiem viņu ikdienas darbā, ir ļoti svarīga. Varu viennozīmīgi apgalvot, ka datorkursos esmu apguvusi ievērojami vairāk, zināšanas ir dziļākas un noturīgākas, nekā kursabiedriem, kas šo vielu apguva tikai atbilstošos kursos universitātē.

Ar ko tagad nodarbojaties? Kaut vai nedaudz par "darbu biogrāfiju"

Kā jau tika minēts iepriekš, savas darba gaitas sāku datorkursos „Progmeistars”, 1998. gada pavasarī un par pasniedzēju nostrādāju līdz 2005. gada vidum. Paralēli tam uzreiz pēc 12. klases pabeigšanas 2000. gada jūnijā sāku strādāt par web programmētāju. Tik agri to varēju darīt pateicoties zināšanām, ko ieguvu mācoties kursos. Pašmācības ceļā apguvu tās tehnoloģijas, kas, kuras bija nepieciešamas darbam, bet kas nebija iekļauti datorkursu piedāvātajā web programmēšanas kursā. Šinī jomā nostrādāju piecus gadus. 2004. gadā mainīju specializāciju un sāku strādāt nelielā uzņēmuma, kas nodarbojas ar ERP (Enterprise Resource Planning) sistēmas Microsoft Dynamics AX ieviešanu, pielāgošanu klientu vajadzībām un uzturēšanu. Tā kā šī sistēma galvenokārt ir paredzēta lieliem uzņēmumiem, man bija iespēja iepazīties ar vairāku lielu Latvijas uzņēmumu darbu, iekšējiem procesiem. Strādāju ar tādiem uzņēmumiem kā, piemēram, AS Laima, Rīgas Piena kombināts un citiem. Pēc sešiem vienā uzņēmumā nostrādātajiem gadiem man sagribējās paplašināt savu redzesloku un darba pieredzi strādājot ārzemēs. Tas sakrita ar brīdi, kad diemžēl krīzes iespaidā jaunu interesantu projektu Latvijā arī kļuva aizvien mazāk. Līdz ar to sāku interesēties par darba iespējām citur. Valsts, uz kuru man gribējās braukt visvairāk, ir Šveice. Pateicoties labai izglītībai, sertifikātiem (Jūlijai ir statuss MCITP Developer for Microsoft Dynamics AX 2009 и  MCITP Business Intelligence Developer 2008, red.)  un salīdzinoši ilgstošajai darba pieredzei šaurā jomā (Microsoft Dynamics AX) tas man arī izdevās. (Abreviatūra MCITP nozīme Microsof Certified IT Professional. Red.). Šobrīd strādāju nelielā Šveices uzņēmumā, kas izstrādā specializētu iepakojuma materiālus ražojošām rūpnīcām paredzētu moduli priekš Dynamics AX. Mūsu klienti ir dažādas rūpnīcas Šveicē, Vācijā, Itālijā, Somijā, ASV kā arī Austrālijā.

Padomes profesionālai augšanai.

Pirmkārt, ir ļoti svarīgi saprast kas ir tas, kas patiesi interesē un aizrauj. Informācijas tehnoloģiju joma noteikti nav tā, ko var izvēlēties kā profesiju tikai tāpēc, ka tas ir prestiži un IT jomā strādājošie cilvēki lielākoties labi pelna. Cilvēks, kuram ikdienas darba jautājumu risināšana nerada azartu un prieku par veiksmīgi izdomātu un realizētu risinājumu, diez vai kļūs par labu speciālistu un visticamāk arī pats jutīsies neapmierināts. Otrkārt, ir jābūt gatavam nepārtraukti pilnveidoties un mācīties. IT jomā tehnoloģijas mainās ātri un ir jābūt gatavam tās ātri apgūt un pielietot.

Izstāstiet, lūdzu, par Jūsu ģimeni. Hobijs.

Esmu precējusies un mūsu ģimenē aug piecus gadus vecs dēliņš, kurš jau tagad izrāda pastiprinātu interesi par dažādu iekārtu uzbūvi un darbības principiem. Šobrīd visi dzīvojam Šveicē, nelielā ciematiņā Hallwilersee ezera krastā. Hobiji man ir daudz, ik pa brīdim mainās, jo visam neatliek laika. Esot te ar lielu prieku izmantoju iespēju aizbraukt uz kalniem, dodamies īsajos pārgājienos ar kājām un ar velosipēdiem. Ar velosipēdu daudz braucu arī ikdienā. Mērojot ceļu uz un no darba dienā sanāk nobraukt ap 25 kilometriem. Vēl dziedu vietējā ciemata korī. Gan tāpēc, ka man patīk dziedāt (arī pirms tam Latvijā esmu dziedājusi korī), gan tāpēc, ka tas dod iespēju ātrāk iemācīties valodu, iepazīt cilvēkus, tradīcijas un iekļauties sabiedrībā.

Veiksmi!